Vai tiešām mēdz būt slimības, kas iedalās pēc dzimuma pazīmēm? Protams. Turklāt vīriešiem un sievietēm tās var izraisīt pilnīgi atšķirīgi cēloņi, un arī to gaita ir pavisam citāda. Depresija ir viena no šādām kaitēm.
Depresijas pazīmes
* Nepārtraukta nomāktība
* Aizmāršība, izklaidība
* Zaudēta interese par dzīvi
* Ātrs nogurums, fizisks vājums, spēku izsīkums
* Palēninātas kustības, gauss runas temps
* Nepārejoša vainas apziņa
* Suicidālas domas (vai rīcība)
* Ēstgribas traucējumi: vai nu tās zudums un krasa notievēšana, vai neveselīga apetīte un pieņemšanās svarā
* Miega traucējumi: pamošanās ap pulksten 4–5 no rīta un nespēja aizmigt
* Krasa seksuālās aktivitātes un dzimumtieksmes samazināšanās līdz pat pilnīgai vienaldzībai pret partneri un orgasma zudums
Pirms pievēršas konkrēti sieviešu depresijai, iesākumā neliels vispārinājums par šiem psihiskajiem traucējumiem. Daži mediķi depresiju mēdz dēvēt par “psihiskajām iesnām” (acīmredzot ņemot vērā tās lielo izplatību). Depresija var rasties kā nopietnu slimību (insulta, hipotireozes, Pārkinsona slimības u. c.) simptoms.
Mēdz būt arī medikamentozā depresija, kas parādās kā dažu medikamentu blakusefekts (uzskata, ka ar to sirdzis Hemingvejs, kurš ilgstoši lietoja asinsspiedienu pazeminošos preparātus). Mediķiem nav sveša arī smagā endogēnā depresija, kas saistīta ar psihisku saslimšanu (to var pārmantot). Taču galvenokārt, runājot par šo kaiti, tiek domāta psihogēnā (neirotiskā) depresija – neadekvāta psihiska reakcija uz kaut kādiem dzīves vai sadzīves apstākļiem.
Šis depresijas paveids darbojas izmeklēti un galvenokārt skar sievietes. Kāpēc? Sieviete savā būtībā ir noskaņota uz sliktāko, uz negatīvo. Iespējams, tas saistīts ar lielo atbildību pret viņai iedalīto lomu: bērnu audzināšana, mājas pavarda siltuma saglabāšana, rūpes par ģimenes locekļiem, kas vienmēr prasa būt modrai.
Taču arī tīri fizioloģiski sieviete veidota tā, ka iekrist depresijā viņai ir daudz lielākas iespējas nekā vīrietim. Cilvēka psiholoģiskā veselība ir tieši saistīta ar serotonīnu izstrādājošo sistēmu aktivitāti. Ja serotonīna organismā maz, tas grauj cilvēka psihisko stabilitāti. Lūk, sievietēm serotonīnu izstrādājošo sistēmu aktivitāte ir divreiz zemāka nekā stiprā dzimuma pārstāvjiem. Bet tas savukārt nozīmē, ka sieviete ir divkārt neaizsargātāka par vīrieti.
Par pēcdzemdību depresiju un daudz ko citu lasiet nākamajā lapā!